LPSR Valsts drošības komitejas 1. daļas operatīvās izstrādes lieta Nr.873 "БЭР" (Ber)
Šajā lietā apkopoti LPSR VDK savāktie dokumenti par vācbaltu izcelsmes juristu Dītrihu Andreju Lēberu (Dietrich Andre Loeber), viņa profesionālo darbību, radu un paziņu loku, kā arī dažāda privāta rakstura informācija. Lieta ir divos sējumos. Pirmie lietas dokumenti ir datēti ar 1961. gada aprīli, savukārt pēdējie dokumenti (otrajā sējumā) datēti ar 1990. gada februāri. Lai arī šīs lietas dokumentos D.A. Lēbers pārsvarā dēvēts īstajā vārdā, tomēr virknē dokumentu (piemēram, ārējās novērošanas materiālos, operatīvajos plānos un citos dokumentos) viņš apzīmēts ar segvārdiem “Lebus”, “Rižaņin” (Rīdzinieks), “LD”.
Lietas vēsture īsumā ir šāda. Dokumentu vākšanu par D.A. Lēberu iniciēja PSRS VDK 2. galvenā pārvalde (Pretizlūkošana). Tā kā D.A. Lēbers Padomju Savienību (Maskavu) pirmoreiz apmeklēja 1957. gadā, visticamāk ap šo laiku VDK sāka vākt par par viņu informāciju, taču, tā kā 1957. gadā viņš Latvijā neuzturējās, tad šā laika VDK operatīvie dokumenti par D.A. Lēberu visticamāk ir atrodami Krievijā. 1961. gadā D.A. Lēbers pirmoreiz pēc Otrā Pasaules kara ieradās Rīgā un ar šo laiku LPSR VDK sāka materiālu apkopošanu par viņu. 1966. gadā, kad D.A. Lēbers ieradās Latvijā otro reizi, LPSR VDK 2. daļa (Pretizlūkošana) par D.A. Lēberu izveidoja operatīvo materiālu apkopojuma lietu Nr. 113 “Rižaņin” (Rīdzinieks), kurā tika iekļauti arī 1961. gada dokumenti. Savukārt 1977. gadā, kad D.A. Lēbers ieradās Latvijā trešo reizi, uz operatīvo materiālu apkopojuma lietas “Rižaņin” pamata, LPSR VDK 1. daļa (Ārējā izlūkošana) ieviesa operatīvās izstrādes lietu “Ber”, kurā iekļāva gan LPSR VDK 1960. gados savākto dokumentāciju par D.A. Lēberu (t. sk. operatīvo lietu Nr. 113 “Rižaņin”), gan arī visus jaunos materiālus.
Sākotnēji VDK turēja aizdomās D.A. Lēberu par sadarbību ar Vācijas Federatīvās Republikas Federālo izlūkdienestu (Bundesnachrichtendienst; BND). Arī arī vairāki viņa radinieki un kolēģi tika turēti aizdomās par sadarbību ar Rietumvalstu specdienestiem. 1966. gada dokumentos jau parādās kategorisks VDK darbinieku viedoklis par D.A. Lēbera saistību ar “pretinieka” (t. i., Rietumvalstu) specdienestiem. Vēlāk šis VDK darbinieku viedoklis mainījās un 1977. gada VDK dokumentos parādās atzinums, ka nav nekādu objektīvu pierādījumu par D.A. Lēbera saistību ar Rietumvalstu specdienestiem. Tomēr arī 1980. gadu dokumentos laiku pa laikam parādās VDK darbinieku atzīmes par to, ka D.A. Lēbers joprojām tiek turēts aizdomās par saistību ar Rietumvalstu specdienestiem. Pats D.A. Lēbers ir noliedzis sakarus ar izlūkdienestiem. Vienīgā šāda veida saistība, pēc viņa paša vārdiem, bija 1970.–1980. gadu mijā, kad D.A. Lēbers informēja “kompetentus orgānus ASV, pēc tam arī VFR izlūkdienestu” par viņa ietekmēšanas mēģinājumiem no VDK puses. Dokumenti par šiem ietekmēšanas mēģinājumiem ir atrodami publicētajos šās lietas materiālos.
Lietā esošie dokumenti uzskatāmi parāda cik ilgi un sīki VDK vāca informāciju par interesējošo personu. Gan paša D.A. Lēbera, gan viņa draugu un paziņu raduraksti nereti tika izpētīti līdz pat XIX gadsimtam. D.A. Lēberu, laikā kamēr viņš atradās Latvijas PSR, pastāvīgi uzraudzīja un novēroja VDK darbinieki, viņa apkārtnē un paziņu lokā darbojās vairāki VDK aģenti, kas Valsts drošības komitejai sniedza ziņas gan par pašu D.A. Lēberu, gan arī par viņa paziņu un interešu loku. Pat D.A. Lēbera nosūtītās vēstules un privātā korespondence tika kontrolēta un perlustrēta.
Šās lietas publicēto dokumentu starpā atrodami vairāki desmiti VDK aģentu ziņojumu par D.A. Lēberu. Daļa no šiem aģentiem publicētajās LPSR VDK aģentūras kartotēkās nav atrodami, taču no lietas materiāliem ir iespējams vismaz daļu no šiem aģentiem identificēt. Bez tam no lietas dokumentiem ir iespējams identificēt arī atsevišķas VDK uzticības personas.
Lietas dokumentos vairākkārt ir pieminēta “litera tehnika”, ar kuras palīdzību VDK darbinieki ir īstenojuši vai mēģinājuši īstenot D.A. Lēbera vai viņa paziņu darbības kontroli. Ar šo terminu parasti apzīmēja dažādus tehniskos līdzekļus (noklausīšanās, novērošanas u. c. aparatūru) ar kuras palīdzību VDK darbinieki varēja slēptā veidā uzraudzīt interesējošo personu darbību.
Pēc PSRS sabrukuma, 1994. gadā Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā D.A. Lēbers pats iepazinās ar šiem VDK savāktajiem dokumentiem par viņu. Ar saviem iespaidiem un secinājumiem par VDK savāktajiem materiāliem D.A. Lēbers ir uzstājies konferencē un viņa viedoklis par operatīvās izstrādes lietā “Ber” savākto informāciju tika publicēts žurnāla “Latvijas Arhīvi” 1996. g. Nr. 3-4 (raksts pieejams ŠEIT).
Operatīvās izstrādes lieta “Ber” netiek publicēta pilnībā. Nav publicētas lietā atrodamās dažādu cilvēku privāta rakstura vēstules un citi privātās sarakstes materiāli. Savukārt publicētajos dokumentos daļa no informācijas ir aizklāta saskaņā ar šādiem personas datu aizklāšanas principiem. Ar lietu “Ber” pilnībā ir iespējams iepazīties Latvijas Nacionālajā arhīvā, Arhīvu likumā un Latvijas Nacionālā arhīva darbības noteikumos noteiktajā kārtībā.
Informācijai sniedzam īsu D.A. Lēbera biogrāfiju:
Dītrihs Andrejs Lēbers dzimis 1923. gada 4. janvārī Rīgā, vācbaltu jurista, LR Augstākās tiesas senatora un Latvijas Universitātes tiesību zinātņu profesora Augusta Lēbera ģimenē. 1939. gadā kopā ar ģimeni izceļoja uz Vāciju. Otrā pasaules kara laikā dienēja vācu armijā. Pēc kara studēja tiesības Marburgas Universitātē (1951. gadā ieguva Juridisko zinātņu doktora grādu). Vēlāk 1951. gadā papildināja zināšanas Hāgas Starptautisko tiesību akadēmijā, 1952.–1953. gadā studēja Kolumbijas Universitātē (Ņujorkā), 1961. gadā stažējās Lomonosova vārdā nosauktās Maskavas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē. 1958.–1966. gadā kā zinātniskais līdzstrādnieks darbojās Maksa Planka Salīdzinošo un starptautisko privāttiesību institūtā Hamburgā. 1966.–1989. gadā bija Ķīles Universitātes mācībspēks, profesors. Kā viesprofesors darbojies arī vairākās ASV un Austrālijas universitātēs. 1990. gados bija Latvijas Universitātes un Tartu Universitātes viesprofesors. Vairāku grāmatu un daudzu zinātnisku rakstu autors. Dītrihs Andrejs Lēbers miris 2004. gada 24. jūnijā Hamburgā.
1. sējums
2. sējums
