Latvijas PSR Iekšlietu / Valsts drošības ministrijas Iznīcinātāju bataljonu komandieri

Saskaņā ar likuma „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” 7.² panta 1. daļas 12. punktu, šeit tiek publicēta informācija un dokumenti par LPSR Valsts drošības iestāžu Iznīcinātāju bataljonu darbību.

Iznīcinātāju bataljoni (истребительные батальоны – krievu val.) bija Padomju Savienības Iekšlietu tautas komisariāta veidoti militarizēti formējumi, kas darbojās Otrā pasaules kara laikā un atsevišķos PSRS rietumu apgabalos arī vairākus gadus pēc kara.

Lēmumu par iznīcinātāju bataljonu izveidošanu PSRS Tautas komisāru padome pieņēma 1941. gada 24. jūnijā. Latvijas teritorijā iznīcinātāju bataljoni sāka darboties no 1944. gada (Kurzemes apriņķos no 1945. – 1946. gada).

Iznīcinātāju bataljoni (100–200 kaujinieku sastāvā) tika izveidoti katrā apriņķī, to darbību vadīja LPSR Iekšlietu tautas komisariāta / ministrijas apriņķa daļas priekšnieks un atbildīgie LK(b)P apriņķu un pilsētu komiteju darbinieki. 1947. gada 1. martā iznīcinātāju bataljoni no Iekšlietu ministrijas tika nodoti Valsts drošības ministrijas padotībā. Iznīcinātāju bataljonu darbības mērķis bija apspiest nacionālās pretošanās kustību Latvijā, kā arī pildīt sabiedriskās kārtības nodrošināšanas uzdevumus. To pamatsastāvu galvenokārt veidoja bijušie Padomju armijas karavīri, kas ieradās Latvijā no dažādiem PSRS reģioniem. Bataljoni darbojās apriņķos, bet pagasta līmenī – operatīvie vadi.

Operatīvie vadi bija mobili un to sastāvs tika izmantots pēc vajadzības. Katrā Latvijas apriņķī (vēlāk rajonā) iznīcinātāju bataljoni dalījās algotajā un nealgotajā personālā (vidēji līdz 50 cilvēku vienībās), kas pamatā uzturējās apriņķu (vēlāk rajonu) centros. Komandējošo / virsnieku sastāvu veidoja padomju aktīvisti, LK(b)P un Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas norīkotie cilvēki (tādu bija ap 3000).

Iznīcinātāju bataljoni bija palīgspēks tiem Latvijas PSR valsts drošības iestāžu militārajiem formējumiem (piemēram, PSRS IeTK 5. strēlnieku divīzijai), kas tika izmantoti cīņā pret nacionālajiem partizāniem.

Pavisam iznīcinātāju bataljonos Latvijā no 1944. gada līdz 1955. gadam bija iesaistītas apmēram 44 000 personas (precīzs skaits nav zināms). 1949. gada martā iznīcinātāju bataljonu kaujinieki piedalījās iedzīvotāju masveida deportācijās. Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas iznīcinātāju bataljoni Latvijā pastāvēja līdz 1952. – 1953. gadam, atsevišķos gadījumos līdz 1955. gadam, kad tos pakāpeniski izformēja.

Plašāki pētījumi par LPSR Valsts drošības iestāžu iznīcinātāju bataljoniem ir publicēti Latvijas vēsturnieku komisijas rakstos (pieejami ŠEIT un ŠEIT).

Latvijas PSR valsts drošības iestāžu iznīcinātāju bataljonu dokumentus (pavēles, uzskaites grāmatas, sarakste, kaujinieku un komandējošā sastāva personu lietas un dokumentus) Latvijas Valsts arhīvs no LPSR VDK 10. daļas pārņēma 1992. gada janvārī. Šie dokumenti ir tapuši laikā no 1944. līdz 1955. gadam un uzkrāti LNA Latvijas Valsts arhīva 1822. fondā.

Zemāk ir atrodami materiāli un dokumenti par iznīcinātāju bataljonu komandieriem. Ziņas par iznīcinātāju bataljonu komandieriem ir atrodamas gan šo bataljonu komandējošā sastāva personu lietās, gan arī LKP dokumentos. Iznīcinātāju bataljonu kaujinieku komandējošā sastāva personu lietas ir vienīgie oriģinālie LPSR valsts drošības iestāžu personāla dokumenti, kas saglabājušies Latvijā (pārējie LPSR valsts drošības iestāžu personāla dokumenti 1980.-1990. gadu mijā tika izvesti no Latvijas uz Krieviju).

Vairumā gadījumu arhīvā uzkrātajās iznīcinātāju bataljonu komandieru personas lietās nav dokumentu par attiecīgā cilvēka darbību pēc dienesta beigām iznīcinātāju bataljonā. Nereti informācija par iznīcinātāju bataljonu komandieru turpmāko likteni nav atrodama arī attiecīgo personu LKP dokumentos. Tādēļ sagatavotajos biogrāfiskajos materiālos bieži vien nav nav sniegtas ziņas ne par šo cilvēku turpmāko darbību, ne arī viņu nāves datums. Turpinās dokumentu apzināšana par iznīcinātāju bataljonu komandieriem. Tādēļ zemāk atrodamais LPSR valsts drošības iestāžu iznīcinātāju bataljonu komandieru saraksts, kā arī publicēto dokumentu apjoms pakāpeniski tiks papildināts.

Iznīcinātāju bataljonu komandieri
Agejevs Nikolajs	Bauskas apr. (1946.VI – 1947.V)
Andrejevs Pjotrs	Valmieras apr. (1945.VIII – 1950.I) Valmieras raj. (1950.I – 1951.III)
Boicovs Vasilijs	Valkas apr. (1946.X – 1947.VII)
Golovins Mihails	Viļakas apr. (1946.XII – 1947.IX) Kuldīgas apr. (1947.IX – 1950.I) Saldus raj. (1950.I – 1954.VIII)
Kleimenovs Aleksandrs	Kuldīgas apr. (1945.XII – 1947.V)
Krūmiņš Fricis	Talsu apr. (1945.XII – 1950.I) Talsu raj. (1950.I – 1954.VIII)
Narbekovs Hafizs	Rīgas raj. (1951.X – 1951.XI) Aizputes raj. (1951.XI – 1954.VIII)
Panovs Gavrils	Aizputes apr. (1946.VI – 1950.I) Aizputes raj. (1950.VI – 1951.17.V)
Spresne Roberts	Jēkabpils apr. (1948.VI – 1950.I) Jēkabpils raj. (1950.I – 1950.V)
Tipikins Aleksandrs	Alūksnes apr. (1946.X – 1947.VI)
Vecis Fricis	Madonas apr.(1945.XII – 1950.I) Madonas raj. (1950.I – 1951.V)
Vinogradovs Vasilijs	Cēsu apr. (1946.IV – 1948.I) Viļānu apr. (1948.I – 1950.I) Viļānu raj. (1950.I – 1954.XII)
Voronovs Illarions	Daugavpils apr. (1946.IV – 1948.VI)