PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Valsts drošības galvenās pārvaldes 5. daļas lieta – formulārs Nr. 14991 “Смелый”

Šajā lietā ar segvārdu “Смелый” (Drošais) dokumentēta PSRS specdienestu īstenotā atvaļinātā Latvijas armijas ģenerāļa Roberta Kļaviņa vervēšana 1939. gada beigās un 1940. gada sākumā.

R. Kļaviņa vervēšanu veica rezidents "Džons", kurš sākot no 1939. gada decembra vairākas reizes tikās ar ģenerāli kafejnīcā, kā arī R. Kļaviņa dzīvoklī. Domājams, ka rezidents "Džons" bija PSRS vēstniecības darbinieks Ivans Čičajevs, kurš ir zināms kā ilggadīgs PSRS izlūkdienestu rezidents vairākās pasaules valstīs un 1938. – 1940. gadā strādāja Latvijā.

Informāciju PSRS specdienestiem piegādāja ne tikai rezidents "Džons", bet arī aģents "Obščestveņņik" – laikraksta “Jaunākās Ziņas” redaktors Pēteris Blaus un vēlākais Sabiedrisko lietu ministrs A. Kirhenšteina valdībā.

Ģenerāļa R. Kļaviņa izvēle vervēšanai nebija gadījuma raksturs. PSRS specdienesti ņēma vērā viņa kraso opozīciju tā laika Latvijas valdošajām aprindām (t. sk. personisko nepatiku pret K. Ulmani), R. Kļaviņa aizvainojums par atvaļināšanu no armijas, kā arī viņa finansiālās problēmas.

Roberts Kļaviņš tikšanās laikā informēja "Džonu" par situāciju valstī un armijā, par Latvijas armijas izvietojumu, raksturoja augstākos valdības un armijas darbiniekus. Atvaļinātais ģenerālis ieteica arī galvenos pasākumus PSRS ietekmes pastiprināšanai Latvijā un vairākas viņa rekomandēcijas bija ļoti līdzīgas tam scenārijam, kuru PSRS īstenoja Latvijā 1940. gada vasarā pēc okupācijas.

Informācijai sniedzam īsu R. Kļaviņa biogrāfiju.

Roberts Kļaviņš dzimis 1885. 10.XI Grašu pagasta Kaļķeniekos. 1906 beidza Viļņas junkurskolu. Piedalījās Pirmajā pasaules karā. 1920. gados dienēja Latvijas armijā, 1931. g. iecelts par Vidzemes divīzijas komandiera palīgu un paaugstināts par ģenerāli. Savukārt 1934. g., pēc K. Ulmaņa īstenotā valsts apvērsuma, R. Kļaviņu no armijas atvaļināja. Pēc tam viņš Latvijas Universitātē izstudēja tieslietas un sāka darboties kā jurists, vēlak bija zvērināta advokāta M. Antona palīgs. Pēc Latvijas okupācijas 1940. g. jūnijā R. Kļaviņu iecēla par Latvijas armijas (no 1940. IX – Sarkanās armijas 24. teritoriālis korpuss) komandieri un ievēlēja “Tautas Saeimā”. 1940. g. beigās R. Kļaviņam piešķīra Sarkanās armijas ģenerālleitnanta pakāpi. 1941. 13.VI R. Kļaviņu nosūtīja uz kursiem Maskavā, 22. jūnijā viņu tur apcietināja, 29. jūlijā piesprieda nāvessodu un 1941. g. 16. oktobrī nošāva.

Lejupielādēt PDF.